Biopsija ir invazīvs tests, ko izmanto, lai pārbaudītu dažādu audu veselību un integritāti ķermenī, piemēram, ādu, plaušām, muskuļiem, kauliem, aknām, nierēm vai liesu. Biopsijas mērķis ir novērot visas izmaiņas, piemēram, izmaiņas šūnu formā un lielumā, un tas ir noderīgs pat, lai noteiktu vēža šūnu klātbūtni un citas veselības problēmas.
Ja ārsts pieprasa biopsiju, tas ir tāpēc, ka pastāv aizdomas, ka audos ir kādas pārmaiņas, kuras citos eksāmenos nevar redzēt, un tādēļ ir nepieciešams nekavējoties veikt pārbaudi, lai diagnosticētu veselības problēmu, lai sāktu ārstēšanu iespējams.
Kad var būt nepieciešams veikt biopsiju
Vairumā gadījumu biopsijas ir nepieciešamas, ja pastāv aizdomas par šūnu pārmaiņām, piemēram, vēlēšanu vēzis, vai ja uz ādas ir pazīmes vai kārpas ar aizdomīgām funkcijām.
Kad infekcijas slimības eksistē, biopsija var palīdzēt identificēt līdzekli, kas ir infekcijas avots, un autoimūnu slimību gadījumā var palīdzēt noteikt, vai ir mainījušies iekšējie orgāni vai audi.
Kā tiek veikta biopsija?
Vairumā gadījumu biopsijas tiek veiktas vietējas anestēzijas vai vieglas sedācijas veidā, kas parasti ir ātra un nesāpīga procedūra, kurai nav nepieciešama hospitalizācija. Šīs procedūras laikā ārsts savāc materiālu, kas vēlāk tiks analizēts laboratorijā.
Attiecībā uz iekšējām biopsijām procedūra parasti tiek virzīta uz attēliem, piemēram, izmantojot metodes, piemēram, datortomogrāfiju, ultraskaņu vai magnētisko rezonansi, kas ļauj novērot orgānus.
Turpmākajās dienās vietne, kurā tika veikta biopsija, ir jātīra un jādezinficē saskaņā ar ārsta sniegtajām norādēm, un dažos gadījumos ir ieteicams lietot antibiotikas, lai palīdzētu ārstēšanai.
Kādas ir visizplatītākās biopsijas?
Ir vairāki biopsijas veidi, kurus var veikt, un daži no visbiežāk sastopamajiem:
- Dzemdes biopsija: lai identificētu iespējamās izmaiņas dzemdes oderējuma audos, kas, piemēram, var liecināt par dzemdes, dzemdes infekciju vai vēža patoloģisku izaugsmi;
- Prostatas biopsija: lai noteiktu iespējamās prostatas izmaiņas;
- Aknu biopsija: lieto, lai diagnosticētu vēzi vai citus aknu bojājumus, piemēram, cirozi vai B un C hepatītu;
- Kiežu biopsija: palīdz diagnostikā un veicina slimību attīstību asinīs, piemēram, leikēmiju un limfomu.
- Nieru biopsija. To parasti veic, ja urīnā ir olbaltumvielas vai asinis, kas palīdz identificēt nieru darbības traucējumus.
Veicamās biopsijas veids ir atkarīgs no identificētās problēmas. Biopsijas rezultāts var būt negatīvs vai pozitīvs, un ārsts vienmēr var lūgt atkārtot eksāmenu, lai novērstu nepareizas pozitīvas hipotēzes.
Papildus tradicionālajai biopsijai tiek veikta arī šķidruma biopsija, kas ir asins analīze, lai identificētu un analizētu vēža šūnas, un dažās situācijās tā ir alternatīva klasiskajai biopsijai.
